top of page

KRONVALDA BULVĀRIS 4

Ēkas projekta autors ir Rīgas Politehniskā institūta profesors un arhitekts Johans Kohs (Johann Koch, 1850-1915), kurš no 1887. gada līdz 1905. gadam bija Arhitektūras nodaļas dekāns. Ēka celta laika posmā no 1898. gada līdz 1901. gadam. Tajā tika izvietotas Rīgas Politehniskā institūta ķīmijas, fizikas, mineraloģijas, ģeoloģijas, zooloģijas un botānikas laboratorijas, kas bija nodrošinātas ar tolaik modernu aprīkojumu. Ēkā iekļāva tam laikam modernus elementus – elektrisko apgaismojumu un kombinētu zemspiediena tvaika un silta gaisa apkures sistēmu. Neorenesanses celtnes fasādi rotā rustojums, balustrāde, pilastri, dzegu joslas, kas nodala stāvus. 1937. gadā ēkai uzbūvēts 4. stāvs, kura projekta autors ir arhitekts Artūrs Krūmiņš (1879–1969). Monumentālā neorenesanses celtne gadu gaitā ir bijusi darba un studiju vieta dabaszinātņu pētniekiem un studentiem. No 1919. gada līdz 1958. gadam ēkā atradās Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte, savukārt no 1982. gada celtni apdzīvoja Bioloģijas fakultāte, kas 2015. gadā kopā ar bibliotēku pārcēlās uz Dabas māju LU Akadēmiskajā centrā. Jānis Krastiņš un Ilgvars Grosvalds norāda uz ēkas arhitektūras un tās iemītnieku harmonisko saskaņu: “Simetriskā, monumentālā un pietiekami reprezentablā, bet vienlaikus arī racionāli lietišķīgā, izlīdzsvarotā galvenā fasāde pilnīgi atbilst priekšstatam par nopietnu zinātnes un izglītības templi. Tam atbilst arī ēkas priekšlaukums, ieeja un vestibils, aiz kura apmeklētāju tālāk sarežģītajā zinātnes pasaulē aizved majestātiskais, velvētais pirmā stāva gaitenis. Gaisotne, kas še valda, noskaņo mieram, kārtībai un pamatīgam darbam.”  

Krastiņš J. (1983). Ķīmiķu nams Rīgā. Zvaigzne, 11, 7.lpp.

Krastiņš J. (1988). Eklektisms Rīgas arhitektūrā. Rīga : Zinātne, 136.lpp.  

Krastiņš J. (1994). Latvijas Universitātes nami. Akadēmiskā Dzīve, 36, 13.lpp.  

Krastiņš J. (2002). Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis. Rīga : Puse, 80.lpp.

bottom of page