KRIŠJĀŅA VALDEMĀRA IELA 69

1909. gadā celtās ēkas arhitekts ir nacionālā romantisma meistars Aleksandrs Vanags (1873-1917), kurš no 1898. gada studēja arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā. Lai gan studijas nevainagojās ar diplomu, A. Vanags 1902. gadā Sanktpēterburgā nokārtoja Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskās komitejas eksāmenu, kas ļāva strādāt arhitektūras jomā. Darba gaitas viņš uzsāka Konstantīna Pēkšēna (1859-1928) būvbirojā, savukārt 1905. dibināja savu biroju. A. Vanags vāca un pētīja materiālus par latviešu tautas lietišķo mākslu un celtniecību, kā arī rakstīja par jaunākajām tendencēm pasaules arhitektūrā. Ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 69 tika projektēta kā īres nams un kopā ar kaimiņos esošajām celtnēm veido spilgtu nacionālā romantisma ansambli. Ēkas fasādi rotā divi dažādos augstumos kārtoti erkeri, latviešu ornamentu motīvi, kas iestrādāti apmetumā un portāls, kura forma nāk no tautas koka celtniecības. 20. gs. 30. gados ēka kļuva par studentu padomes mītni savukārt, 20.gs. 60. gadu sākumā Valdemāra ielā 69  (tolaik – Gorkija iela) iekārtoja Vēstures un Filoloģijas fakultātes bibliotēku. Mainoties fakultāšu struktūrai un nosaukumiem mainījās arī ēkā izvietotās bibliotēkas nosaukums, vēlāk to pārdēvēja par Humanitāro zinātņu bibliotēku. Grāmatas izsniedza otrajā un trešajā stāvā, bet lasītava atradās ēkas ceturtajā stāvā. Grāmatas toreiz izsniedza pēc lasītāju mutiska vai rakstiska pieprasījuma. Bibliotēkas krājums bija atspoguļots arī vairākos katalogos — alfabētiskajā un sistemātiskajā — un kartotēkās. 70. gadu beigās ēkā tika izvietota arī ķīmijas nozares literatūra, bet drīz vien tā to pārveda uz kaimiņos esošo Ķīmijas fakultātes ēku Valdemāra (tolaik - Gorkija) ielā 48.