1920. gada 4. martā dibinātās Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas atrašanās vieta bija Latvijas Universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19. Līdz tam katrā fakultātē darbojās bibliotēka ar pastāvīgi veidotu krājumu un lasītavām. Laika gaitā ēkā ir atradušās dažādu fakultāšu bibliotēkas: Tautsaimniecības un tiesību zinātņu bibliotēka, Ekonomikas fakultātes bibliotēka, Filoloģijas un filozofijas fakultātes bibliotēka u.c. Tagad ēkā atrodas viena no lielākajām Latvijas Universitātes Bibliotēkas nozaru bibliotēkām, kas sadarbojas ar Juridisko fakultāti, Teoloģijas fakultāti un Datorikas fakultāti, sniedzot atbalstu studiju programmām un pētnieciskajam darbam.  

​

Ēka Raiņa bulvārī 19 ir valsts mēroga kultūras piemineklis. Tā veidota 19. gs. 60. gados kā mācību iestādes – Rīgas Politehniskā institūta ēka, kas ir senākā augstākās tehniskās izglītības iestāde Baltijas valstīs. Ēkas vēsturiski senākā daļa ir spārns Raiņa bulvārī, kas tika veidots no 1866. gada līdz 1869. gadam pēc Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātes profesora un pirmā dekāna Gustava Ferdinanda Aleksandra Hilbiga (Gustav Ferdinand Alexander Hilbig, 1822-1887) projekta. Celtne veidota mācību iestāžu arhitektūrā populārā eklektisma paveidā, izmantojot arī romāniskus elementus. Galveno fasādi rotā cinka lējuma ciļņi ar trīs Baltijas guberņu – Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas – vapeņiem un deviņiem alegoriskiem politehnikuma mācību priekšmetu atveidojumiem. Laika gaitā ēka vairākkārt pārveidota līdz ieguva mūsdienās ierasto veidolu. 20. gs. 20. gados tika pārveidots ēkas ieejas vestibils un Mazā aula pēc arhitekta, Rīgas Politehniskā institūta absolventa, LU Arhitektūras fakultātes dekāna, neilgu laiku arī LU rektora, profesora Eižena Laubes (1880-1967) projekta. Vēlāk sekoja iekšpagalmā izbūvētā studentu ēdnīca un garderobe, un virs tām – Lielā aula pēc izcilā latviešu arhitekta, LU Arhitektūras fakultātes profesora, akadēmiķa Ernesta Štālberga (1883-1958) ieceres.